| |
[17. Feb 2007|20:11] |
| [ | Šī mirkļa mūzika |
| | Malikov " Chernyj Drozd I Belyj Aist" | ] |
Žurnālu raksti, kas man likuši padomāt ilgāk kā dienu:
"Ieva" 14.02.2007. "Sāpīgā laime" Pirmo reiz raksta galvenos varoņus ieraudzīju raidījumā "Dzīvokļa jautājums" (tikai redzēju raidījuma beigas) un mana nosauksim to par intuīciju teica, ka tā vīrieša acīs ir TĀDA sāpe un viņš to nes uz saviem pleciem tik drosmīgi un vīrišķīgi, ka ļoti daudziem vīriešiem ir jāmācās un jāņem piemērs -nesalūzt dzīves uzliktajiem pārbaudījumiem. Reti, ļoti reti var redzēt vīrieti ar kādām acīm viņš skatās uz savu bērnu - mīlestības pilnas acis, lepnums. Reti, ļoti reti var redzēt vīrieti, kas skatoties uz savu bērnu, raud tik nemanāmi, bet tik un tā var redzēt, ka acis ir mitras un redzēt, kā asaras ir atstājušas savas pēdas vīrieša sejā. Izlasot, šo rakstu mana intuīcija nebija kļūdijusies. Raksts ir pilns ar mīlestību un nav jūtams neviens rīgtuma piliens, lai cik arī grūti ietu dzīvē.
"Santa" (februāris) "Kāpēc viņš joprojām ir viens? Trīs vīriešu stāsti par savu brīvību." Varu pateik vienu, ka arī šeit mana intuīcija nekļūdijās, ka padomāju, par vienu no galvenajiem varoņiem, ka viņš ir viens. Viena varoņa domas, ja tās tiešām tā tika izteiktas un žūrnāliste nav pati mazliet izpušķojusi, man joprojām ir acu priekšā un es kādu nedēļu par tām domām domāju. Cik ļoti tas mani iespaidoja! |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170469/11327) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f_g |
|---|
| Date: | 19. Februāris 2007 - 11:32 |
|---|
| | | (Link) |
|
vajadzees palasiit! nedaudz esmu atpalikusi zhurnaalu lasiishanaa - shobriid vairaak graamatas lasu :) | |
