stranger to you

skatos pa logu un redzu 2 kokus. mazmazītiņus kociņus. un redzu mākoņus tiem pāri skrienam. bail, ka lielie mākoņi nenobradā kociņus. vai vēl ļaunāk. mākoņi varētu aizķerties māju jumtos un skursteņos. un varētu sākt līt. un ielas pildītos. un ūdens skalotos pa parādes durvīm iekšā. upe plūstu gar un cauri pirmā stāva logiem. tad otrā. trešā. ceturtā. viss pielītu pilns. un tad mākoņi izlītu tukši un izziedētu un pazustu. un no visas pasaules redzētu vairs tikai skursteņus. uz viena no skursteņiem sēdētu zaķis un skatītos dzīlēs. kustinātu ūsas un pētītu beigtos cilvēku ķermeņus peldam. un pašā pašā apakšā zaķis redzētu mazmazītiņus kociņus lēni šūpojoties straumē.

/un uz cita skursteņa arī sēdētu zaķis. pavisam cits zaķis. un darītu to pašu ko pirmais. pilni skursteņi ar zaķiem.

//jā, jā, filmas parskatījusies. tas mani vienalga neatturēs šodien apmeklēt māju, kurā dzīvo kino. :)