| upa |
[3. Apr 2009|22:51] |
Dzīve iegrozās tik daudzos jocīgos pavērsienos. Vēlēdamies būt labi, mēs nogurstam no domas vien - tik daudz kā jādara. Labāk pagulēt. Un tad mums ir tik daudz laika, kurā nedarīt neko un mēs izdaram kaut ko, kļūstam tik noguruši un pēkši saprotam - mums vairs nav laika.
Es nezinu ko darīt. Ko darīt? Gulēt. Neko nedarīt. Es gribu sajūtas. Es nezinu, ko lai daru ar sevi. Tas ir tik mokoši, kad nav sapratnes par neko. Ai, stulbums. =D Jāiet gulēt, nav jēgas murgoties. Patiesībā viss ir labi, viss ir jauki, pūkaini. |
|
|
