evergreen -

23:22

.....

piektdienā..
neredzēts, nesajusts nogurums un slāpes pēc mēļošanas cīņa ar jau aizejošām vērtībām, ar pelēkās masas raxturīgo izrādīšanos...
ierasties vai neierasties bijušajā skolā uz žetonvakaru, parādīt, ka manā dzīvē nekas nenotiek no tā ko sociālistiski noskaņotie pedagogi bija paredzējuši, parādīt, ka viņu pūliņi graut, ietekmēt, noniecināt ir bijuši veltīgi...te es stāvu un esmu atguvusi savu pašapziņu....
vakars...
izbrīns, neizpratne, nievājošs, skatiens, pārsteigts smaids, neatpazīšana un te es sēžu kopā ar viņiem pie viena galda un smaidu, smaidu, jo ir patiesi labs pasākums, te starp viņiem morāli degradētiem, nospiestiem un komplexu vajātiem, un mani pārņem žēlums, tik lielu naidu redzēt cilvēkos, kas veicina nākošās paaudzes attīstību, nelien nedari aizej, ja nemīli savu darbu!
skolotāj! cik atbildīgs tu patiesībā tautas priekšā esi, tev dots veidot cilvēci, tautu, cilvēku...ieklausies kā skan tavs vārds...kā vējš, kā patiesība, kā attīstība!
jau senie grieķi mācīja mīlēt gudrību un jums tā jāmaca mums, sklotāj, nokāp no savas apziņas iedomu augstumiem un paskaties cik tu mazs, nekas cits kā vienīgi dotais tevi var lielāku darīt...