To, ka sports ir laba lieta galvai, atklāju vidusskolā, un ļoti uzlabo garastāvokli.
Ja ejot uz to badmintonu man kārtējo reizi neko negribējās un domās labprātāk būtu palikusi siltā gultiņā.. tomēr aizgāju.
iznācu pēc tam ārā, kājas kustējās gan ātrāk uz 'māju' pusi, bet cik liels miers bija galvā.
Vairs nelikās,ka pasaules gals ir klāt. Vairs negribējās nevienam iegalvot, ka viņš ir totāls lūzeris un idiots :) gribējās vienkārši paņemt blakus lācīti, saritināties un pateikt "Paldies! Man ir labi!".. bet nu.. laikam tā neizdevās? hmm..
nekas! tik un tā
Mīlu,
Ieviņa.