ruukjelis -

It kā jau man nepatīk ziema... Bet man patīk pasaka...

Patīk justies kā mazai rūķu meitenei, kura izgājusi baltā baltā pasaulē... Un pasaule panāk pretī... Koki pārklājas ar sarmas zosādu un sadodas rokās, lai es redzu, cik skaisti izzīmēti ir to zaru muskuļi, zeme ar kupenu palīdzību pieņēmusi sievišķīgas formas, it kā sajaukusi mani ar vīrieti, sliecas man pretī... Jumti stiepj man pretī lāsteku lūpas un gaida, kad es tās apņemšu ar savējām... Un es jūtu tūvību ar pasauli...

Un tieši tā man šobrīd trūkst...