ne tikai tā. -

es esmu. tukšs. kā pelnutrauks pie pamesta kroga. kā vientuļa ligzda, kad putni aizlidojuši paglābties no ziemas. es esmu. tukšs. padoms padoma galā, bet virknē sienas un triecas pret smadzeņu krokām. padoms pēc padoma, bet ko tas līdz? es esmu pilns līdz malām. pilns kā vienas dienas tramvaja biļete, pilns kā tintnīca. varbūt es apprecēšos, varbūt nē, bet vai tad tam tagad ir nozīme? es esmu pilni tukšs kā pieliekamais. līdz pusei. es no tā baidos un nebaidos. es no tā slēpjos, atklājot sevi visu. tas liek man sarauties un izstiepties, jo nav jau zināms, kas būs tālāk. vai man būs jābūt šeit, vai man būs jābūt tur. bet kurš man palīdzēs aizsiet sev acis un nolēkt no krēsla, kad tas būs nepieciešams? es esmu pa vidu visam, kas griežas un spiežas. pieplok un piesūcas. kā dēles. kā mēles. es esmu tur, kamēr esmu šeit, tev liekas nesaprotami. bet patiesība ir jāpieņem un es esmu tu. tev nav jādomā, jo es domāju tavā vietā. es lemju un nolemju. es saku un pasaku. vārds vārda galā un es esmu sapinies pats savos sapņos. tādēļ jau cilvēki saka - nesapņo, sapņi tevi iznīcinās, tavas domas apēdīs tevi pašu. bet tā kā es esmu tu, pa pusei pilns un pa pusei tukšs, tu vari nesatraukties. es esmu tu, es to visu izcietīšu tavā vietā. kā moceklis. kā kaskadieris, kurš drīkst ciest, kamēr aktierim noslauka pieri un ielej mutē vīnu. bet tas esmu es. ar visiem saviem sapņiem. cerībām, klusumu un troksni. vai tu mani redzi? vai tu mani dzirdi? vai es esmu? un kur esmu?

pasaki, kas.