elektra

vairs neesmu slimnīcā, bija mazliet skumji doties prom. kundze, ar kuru kopā dzīvojāmies 8. palātā, vienmēr man atdeva savas maizes šķēles un sviesta paciņas. uz atvadām arī apelsīnu un ābolu. lai gan man vēderā nepietika vietas to visu apēst, pieņēmu, jo izsecināju, ka tā ir viņas mīlestības valoda. jauku cilvēku mīlestību nedrīkst atraidīt, maizes šķēles jāliek čemodānā un jāved mājās. nevar jau visi kā Ziedoņa epifānijā nepieņemt rozes, kuras nes un tamlīdzīgi. daudz klausījos viņas stāstos par ēdienu. es tagad zinu, ka viņa, kad bija maza, vienmēr pēdējā palika pie galda, jo lasīja ārā katru sīpolu no zupas. zinu, ka vienai no viņas kolēģēm negaršo tomāti, otrai paprika, un viņas katra lasa ārā savu no salātiem. zinu par putukrējuma torti, ko gatavoja padomju režīmā, kas bija ļoti garšīga. ja nemaldos, viņa vienreiz ar to pat tika avārijā, vienā no četrām, kurās ir bijusi. zinu, ka viņai aiz mājām ir mežs, kur bija superīga baraviku vieta, bet tā vieta tagad ir nožogota, jo tur it kā taisīs kapus, bet netaisa. viņai ir arī radinieki veģetārieši un tiem ir atsevišķa saldētava sēnēm un ogām, ko viņi sezonā iepērk vairumā un uz Ziemassvētkiem vienmēr ir kāda baravika. tur viņa nevar doties pirms tam nepaēdusi, lai neapēstu visu. viņa bija bērnudārza audzinātāja arī bērniņiem ar īpašām vajadzībām, arī viņas ģimenē ir bērniņi ar īpašām vajadzībām. viņa stāstīja, ka skoloja bērniņu ar autismu un viņas vecāki, forši mākslinieki, nevarēja saprast, no kā bērniņam autisms, jo grūtniecības laikā uzvedās labi. aizdevās pie logopēda un tur izvilka ārā milzu sarakstu, un ar izslēgšanas metodi izsecināja, ka tas ir tāpēc, ka grūtniecības laikā daudz gleznoja ar eļļas krāsām, kurās bija svins. vai svins joprojām ir eļļas krāsās?
dodoties mājās no slimnīcas uz Tallinas ielas oda pēc skūšanās putām un karija, tāpēc mājās pagatavoju karija mērci un skumu pēc 8. palātas. šobrīd skumstu pēc tēta, kaķiem un mammas. kad pažūs dubļi, tētis ņems pirmo atvaļinājumu gadu laikā un es arī ņemšu atvaļinājumu no skumjās ikdienas, neatkarīgi no tā, cik darbu un atbildību tobrīd man būs, lai dotos mājās un pavadītu laiku ar savu tēti, un trijatā ar kaķi darbotos dārza un māju darbos. viņam plānā ir kāds projektiņš, kurš, ceru, arī realizēsies. vēlams ar manu palīdzību. aizvakar pēc koncerta mazliet destruktīvā noskaņojumā devos ciemos pie tonakt iepazīta vīrieša ar lielisku smaidu, dzērām alu un viņš man uzdāvināja mezglotu somiņu no Indonēzijas koka mizām. viņš man neuzmācās un klausījās, kas ir visai reta parādība bāru vīriešos, tāpēc piedzīvoju svētīgo atgriešanos mājās bez nožēlām. šodien pateicu konsultantei swedbankā, ka viņai ir skaisti nadziņi. māsiņa šodien pirmo reizi pateica, ka mīl mani. pāris dienas atpakaļ nomira babas pēdējā dzīvā māsa. dienu pirms tam uz kādu stundu biju bez mājām. man nepatīk, kas pēdējā laikā esmu - dusmīga, bezspēcīga un arvien retāk skaidrā. nezinu, kā visu savilkšu kopā. ja vien pirms gada būtu zinājusi, cik laimīga biju. atceros, kā kādā lietainā dienā, uzģērbusi satīna halātu ar mikrošķiedras dvieli ap galvu, sēdēju pie atvērta loga un manī bija miers. aiz muguras bija molberts, kaut kur netālu gan jau staigāja mūsu kaķi un ārā smaržoja babas stādītā ābele