Starp citu, šodien, pavisam negaidītā brīdī, dienas vidū, gaidot, kad savākt ilgi gaidītos mīkstos krēslus jaunajai istabai, viss, gluži viss par nākotni tapa skaidrs. Kā Inga Ābele tur teica par apskaidrības mirkļiem gluži ikdienišķās situācijās, ieliekot maizi tosterī vai šķērsojot luksoforu pie zaļā, tā apjausma vienkārši atnāk. Ich weiss dass irgendwann irgendwer* mich liebt, galvenais, stirb nicht vor mir. *Jā:) |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |