stranger to you

Dažreiz man liekas, ka esmu Tevi izdomājusi.

Mazās, nepanamās lietas, kas izsliid pa šķirbām. Es kādreiz gribēju, lai manas acis varētu ierakstiit video un ausis reģistrētu katru garāmplūštošo skaņu. Detaljas, siiciņas detaljiņas, kā tu aizpūt prom matu šķipsnu, kas kriit tev aciis. Kā viņš nocelj neredzamu pūciņu no spilvena. Kā viņa stāv viņam tik tuvu lielveikala rindā, sekojot pa viņa pēdām ar savējām, tik tuvu, tik pārāk tuvu. mirklji, tik iisi, ka tos pat nepamana. Bet ja palaistu pasauli in slow motion, tad redzētu visu. Ja sastindzinātu ekrānu. Redzi?

Carpe diem viņi saka. Dziivo, itkā katrs mirklis būtu pēdējais. Tas ir tik nogurdinošs uzdevums. Piemēram tagad, sēžot te, rakstot. Kas man paiet garām?

Lesson number one: you have no clue.