| |
[Sep. 22nd, 2016|09:14 am] |
| [ | music |
| | Matoma & Becky Hill - False Alarm | ] |
Vai zini - Tu nevari gaidīt, kad kāds cits - Tev svarīgus lēmumus pieņems Tavā vietā. Ja Tu kaut ko gribi- ej uz to. Un nesāc meklēt attaisnojumus, kamdēļ to nedarīt, uzskaitīt galvā visus piectūkstoš variantus, kas un kā varētu noiet greizi. Tu redzi bildītes savā galvā? Apsveicu, Tu esi atradusi vēl vienu atbilstošu simptomu tam, ka Tev ir aspergera sindroms. Un? Līdz šim esi gana labi apguvusi sociālās uzvedības normas - kopējusi citu uzvedību, žestus, izteikumus. Tu visu savu apzināto dzīvi esi gribējusi būt normāla, kā visi citi, un tagad Tev ir lieliska iespēja tādai būt - vienkārši sakopo spēkus, un uzsit pāris zīmju kombināciju, un nospied taustiņu - enter. Kas ļaunākais var notikt? Kas? Viņš domās, ka Tu esi traka - apsveicu, viņš tāpat tā domā, un zini, viņu pašu nevarētu nosaukt par gluži pieskaitāmu.. tā kā palielam, Tev nav ko zaudēt. Bet ko Tu vari iegūt..? Tas jau ir cits jautājums, plašāk izvēršams un apspriežams. Tu vari iegūt, labu draugu, kas sapratīs, un kuru sapratīsi Tu pati - dziļūdeņu līmeņos. Jā es zinu, jau reiz Tu viņam rakstīji, pirms gada, bet Tu taču saproti, ka daudz ir mainījies kopš tā.. ļoti daudz.
Un galu galā, ja viņš atkal neatbildēs - Tu zini, ka vari būt uzticīga pati sev, saviem lēmumiem un mērķiem, protams kaut kādā mērā saprātīgāk būtu viņam pazvanīt, bet Tu taču nevarētu izskaidrot kamdēļ Tev ir viņa numurs.. Un lai uzturētu intensīvu sarunu - Tev vajag redzēt cilvēku, lai Tu izprastu viņa emocijas uz to brīdi- balss, ar balsi var melot un spēlēties, bet, lai iemācītu ķermeni melot.. tas nav tik vienkārši. Tevi biedē visa sarežģītā situācija tai piejūras galā, saprotu.. bet kā reiz teica kāds - ja Tu gribi veidot attiecības ar nākotni, Tu nevari turpināt pisties ar pagātni.. tā kā, lai atmirst vecais, un jaunais spēcīgais pa virsu zeļ.
Un galu galā šādi ir bijis iepriekš, tik daudz. Ak apsēstības, jā vēl viens punkts, kas sakrīt ar autisma spektra vieglāko galu, kopš mazotnes Tu glābies romantikā, izsapņoji un fantazēji, tā Tu mēģināji saglabāt veselo saprātu pasaulē, kuru Tu neizprati. Cik reizes esi bijusi šādi apsēsta..? Vai esi skaitījusi - cik? Un visi tie, kas tā arī nekad neuzzināja, un tie, kam pateici daļa no kuriem kļuva par Taviem draugiem, un tie, kas nereaģēja nekā, par tiem taču šobrīd ir pavisam vienalga. Tā vai citādi viņš būs starp vieniem, vai otriem un pēc gada šim visam vairs nebūs nozīmes - jebkurā gadījumā.
Ak Tu bīsties, no tā ja nu viņš tomēr Tev atbild, un Jūs tomēr dodaties malkot kafiju vietā, kur rudens izpauž sevi vispatīkamāk, no kā Tu tieši baidies? No kā? No sava mulsuma, ak dārgā - Tu zini, kas palīdz Tev vislabāk pret mulsumu kontrolētā devās - vīns, varbūt tamdēļ cilvēki tādi kā Tu to lietu gadu tūkstošiem, lai spētu izpaust uz āru, to kas guļ iekšpusē nespēdams izrauties. Tu nemulstu, tā vietā Tu varētu brīvība smieties un saprast, kas īsti Tevi viņā tik ļoti saista, Jūs varētu apspriest visu, kas jūs neredzamām stīgām savelk..
Tamdēļ dārgā, ieskaties pulkstenī - saproti, ka jau oktobris drīz, ievelc elpu un raksti viņam, pavisam viegli, pavisam bezrūpīgi, viņš nevar nobīties, viņš visu jau zin. Tev izdosies.
Iekšas ugunīs kaist, galvā vecrozā vatē top - ieelpa izelpa - aiziet. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}