ir pienācis laiks (atkal, viņš vienmēr pienāk un tad tāpāt arī notinās) sapīt savu psiholoģiju ciešās bizītēs, tik ciešās, ka pieres āda paceļ uzacis un plakstiņus, dod acīm gaišumu. un atmest ar noteiktu kustību atpakaļ.
iekšas sagriežās, gonkas var sākties, tikai lūdzu, lūdzu iekrampējies stūrē un nepalaid visu salkanā cukurotā ķīselī. uz patiesību, patiesību ir jāstūrē, pa trepjutelpām, caur tiltiem, autobusu aizmugurējos sēdekļos, uz ietvju maliņām, narvesenā ar saldējumu rokās. ē-nergy :)