Kurš nu svin vai slīcina morālās bēdas, kurš pārguruma pārņemts, bet smaidīgs gatavs ar savu starojumu aplaimot arī vēl kādu. Jā, aplaimo tad kaķi. Nē, tobrīd es to zvēru tik tikko kā atkal neizspēru istabas otrā gala sienā. Izkramēju mantas, izpīpēju jau otro cigareti un turpinu valdīties, lai neplēstu jau tā dažas pa rokai esošas lietas.
Kā pats nelabais baksta atbildēt uz uzaicinājumu un doties prom. Rīt tacu brīvdiena un arī es gribu pabūt nosacīti viena kaut kur citur. Neko nesakot, ne ar vienu nerēķinoties. Bet atkal nē, iekšējā ragana tiek apslāpeta un drebošām rokām knibinu krēsla malu. Jameson piebeigts un svētki pārcēlušies citur. Būtu tur ko citu ielējusi, lai svinas vietejos kapos.
Atsaucu atmiņā pēdejo patiešām aizraujošo un vērtīgo lekciju par saskarsmes mākslu un pāris viltībām. saprāts liek sagremot un varbūt izmantot jauniegūtās zināšanas praksē, bet laikam jau esmu par neprātīgu un tadēļ izlamāju kaķi. Šo cieņpilno zināšanu praksi pattaupīšu citiem.