|
Novembris 22., 2006
11:19 cilvēki apkārt kļuvuši skumji un noguruši. katru kāda bēda spiež pie zemes. šorīt kolēģiem izdalīju c vitamīnus. lai sasparojas.
laiks skrien uz priekšu kā ātrvilciens. nupat vēl gulēju pie jūras un ķeru saules starus jūnija karstajās dienās, bet nu jau novembris tā nemanāmi aizlīd prom. vienmēr, kad manu, cik ātri viss aizskrien, sāku mazliet nervozēt. šķiet, ka kaut ko nenoķeršu, kaut kam ļaušu aizslīdēt garām.
un man ir kāda doma. kluss sapnis, pie kura mazliet piestrādāšu un piedomšāsu labu. varbūt, ka izdodas to realizēt. tikai tas arī mazliet biedē. viss varētu mainīties.
drīz pirmā advente. uzpīšu vainagu, salikšu sveces un sākšu sevi noskaņot ziemassvētkiem. ļoti lēnām gādāšu dāvanas, darināšu kartiņas un mēģināšu uz tādas gaišas nots tikt galā ar šo tumšo laiku.
|
Comments:
| From: | ravena |
Date: | 22. Novembris 2006 - 11:43 |
---|
| | | (Link) |
|
ehhh nespēju sasparoties ziemassvētku kartiņu taisīšanai - baigais slinkums zinies:)
tā man ir vienīgā reize gadā, kad es kam tādam sasparojos. tīri tā - noskaņas radīšanai :)
| From: | nausee |
Date: | 22. Novembris 2006 - 13:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu apbrīnoju Tavu apņemšanos. Pirms dažiem gadiem arī es visu svētkiem gatavoju jau dikti savlaicīgi, bet pēdējā laikā... Eh :)
tas jau tā tīri egoistiski. man riebjas veikali pēdējās pirmssvētku dienās. šķiet, ka cilvēku tajā laikā vienkārši sajūk prātā.
lietus nomierina.. bet ja esi aizmirsusi lietussargu, un liist nevis lietuslaases, bet puulja tuksho seju lietus, tad ir savaadaak.. dveesele mitra, un kljuust veesi.
lietus nomierina, ja sēdi istabā ar karstu tējas krūzi rokās. būt cilvēkos lietus laikā nav jauki - visi vienādi, visi steidzas neko neredzošām acīm. protams, pa visam cita lieta ir vasaras pērkona negaisi, kad izpirksti līdz ādai cari slapš, bet zini, ka gaiss tūlīt būs tik spirgts kā avota ūdens :) |
|
|
Sviesta Ciba |