| |
[Jan. 4th, 2012|11:52 pm] |
|
Manas sajūtas par sevi Cibā sāk atgādināt tās, kādas tās bija par pamatskolas anketu kladēm. Piedodiet, neprotu uzreiz atrast atbilstošāko variantu latviešu valodā, kas visprecīzāk vienā vārdā šīs sajūtas raksturotu, tādēļ - kā jau baigā ārzemniece - izteikšos svešvalodā: embarrasement. Kaut kāda pašnožēlojamība, nejušanās cienīga un spējīga piederēt Cibas inteliģento un viedo gudrinieku līgai, un kāpēc gan lai pēc tīri objektīviem rādītājiem es tāda justos. Pārpratumi un pārprašanas pārprašanu galā, vilšanās viena pēc otras - sevī un citos vienlaikus un pamīšus. Nespēja neko nedz gudru, nedz asprātīgu, nedz interesantu, nedz kaut vai oriģinālu pateikt. Dīvainā kārtā rīllaifā man tāda strjoma nav. Pamostos, smaidu un vadu savas dienas diezgan labā garastāvoklī. Muļķa laimē. |
| |
