Vakar satiku Ievu, beidzot. Bija forši.

Bet tagad man ir slikts garstāvoklis. Nevis slikts, bet bēdīgs. Nesaprotamu iemeslu dēļ sāku domāt par krīzi. Bailīgi un tā. Man nav bail no tā, ka nevarēšu ēst sieru, jo nebūs naudas par kuru to nopirkt vai man nebūs jaunu lupatu, vai arī es neiešu uz kino, vai arī drēbes būs jāmzgā ar veļas ziepēm, nē, tas man liekas diezgan vienaldzīgi. Man ir bail no tā, ka viss pazudīs. Pazudīs sapņi, mērķi, mazie prieciņi, siltums, sākums, vidus... un būs tikai beigas. Visvairāk man ir bail no 2 lietām. Pirmā būtu tas, ka man nāktos pamest mācības. Un otrā - man bail, ka pabeidzot skolu es kļūšu par istabeni kaut kur Īrijā.