man atkal ir nenormālas paģiras. patiesībā pat vairāk morālas. nu mazliet vairāk. kā man vispār ienāca prātā būt tik atklātai. nepiedienīgi atklātai. Tā pat nav kauna sajūta, vienkārši tam bija jāpaliek pie manis, lai gan viņš nojauta. bet es, dura, izliku sevi uz āru, zinādama, ka no tā jēgas būs maz. es sen jau zinu, ka esam draugi.. bet varbūt pirmskāzu stress? IN MY MIND IS THE SOUND OF RUDDERLESS SHIPS |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |