Es biju drausmīga.
Es biju ļauna un nejauka.
Esmu neprognozējama un nedaudz nelīdzsvarota.

Negribēju sakliegt uz cilvēku, kurš tikai izteica savu viedokli, bet es to izdarīju. Negribēju, lai vakariņas pārvēršas par strīdu, ar visu tam piederošo - kliegšanu, puņķiem un asarām, bet tās notika...
Un trakākais. Es negribēju atvainoties, kaut gan saprotu, ka manai rīcībai nebija ne iemesla, ne racionāla izskaidrojuma. Tā notika un viss. Tagad, kad esmu tālu prom no tā visa, mans prāts sāk darboties skaidrāk, un, jā, tiklīdz būs izdevība - atvainošos.

Es tikai gribēju, lai mani saprot. Bet situācija ir tāda, ka mani reti kurš saprot. Un, lūdzu, bez pārmetumiem. Kādam laikam kliedzienu gana...