Es gribu izlaizīt tavas skumjas. Bez muļķīgiem atvainošanās vārdiem par piedauzīgu uzvedību. Un, lai tramvaju vadītāji nobrauc no sliedēm, reibdami mūsu. Es gribu apstādināt satiksmi sastrēguma stundā un ielas vidū nomesties ceļos un atzīties savā grēkā pret tevi. Ar tevi es gribu skriet magoņu laukā un nebaidīties no bitēm, kas mūsu kailuma kaunās. Vai nu tev būs gana? Ko vēl tu no manis pieprasīsi?
Iepazīsimies – es esmu daļiņa tevis. Tā, kura nedzīvo. Saki, tev patika mani solījumi? Gribi, es parādīšu kādu daļiņu miesas kailuma?
Nevajag? Kaunies? Nu labi, mēs taču tik tikko pieradām viens otra.
Beidz slēpties! Nē, nu paklausies, nevajag tā. Tagad man jājūtas vainīgai, jo tu samulsi mana tiešuma. Es taču to varu atļauties, ar svešiniekiem drīkst visu. Tu taču mani nepazīsti.
Nē, nu izbeidz melot, ka zini! Cik ilgi mēs spēlēsim šo teātri? Es taču teicu, ka esmu tā, kura nedzīvo. Manis nav. Saproti. Tādēļ es varu tā. Tik ļoti daudz. Tik ļoti skaļi un nepārdomāti.
Atlikt uz rītu? Nē, mīļais, nav jau ko atlikt. Rīt tu mani zināsi tieši vienu dienu un es jau būšu cita. Tu varēsi salīdzināt. Es gribu tieši šodien, tepat un tūlīt!
Jā, es varu arī piecirst kāju. Un tagad tikai pasaki vēl, ka brīnies, ka varu arī tā...
Nu, tu taču nemaz nezini, kas es par putnu...
Ā, es zinu!.. tas tādēļ, ka mani visu laiku nemanīji... tu iedomājies, ka manis nav. Bet man patīk spēlēt paslēpes un novērot tevi pa gabalu. Es gan tevi zinu lieliski. Izpētīts ir ik milimetrs uz tavas ādas. Tā saldi kā ledus gar to es varētu izkust.
Pastāstīt tev, ko mēs darīsim?
Kārumnieks, tu! Eh, vecais runci. Dosimies ogot! Tieši pusnaktī tā, kad ir tumsa.
Kādas ogas mēs lasīsim? Nav jau teikts, ka mēs dosimies mežā. Salasīsim pīlādžus ceļmalas kokos un radīsim garāmgājējiem krītošas saules. Iztēli, iztēli, draugs! Lēksim uz pūpēžiem un klusēsim mētrās.
Tā, tagad tu sāki smaidīt. Un tūlīt vēl teiksi, ka fantazēju par daudz. Bet atzīsties, esi to darījis?
Nu lūdzu! Tā arī domāju. Es taču tikai gribu tevi atbrīvot.
Jā, jā, kā tad, tagad tu sāksi liegties un sacīt, ka esi jau brīvs un tikai es te vēl kavēju tavas domas.
Tad lūdzu, nelasi tālāk, neklausies manī.
Nē?
Tu vēl te? Tu tomēr gribi tikt prom no tām skumjām?
Hmm, tā vēlu tu attapies, tūlīt būs pusnakts. Gluži kā Pelnrušķītei, man brīvības burvība zudīs.
Zini, tas princis bij infantils. Nevarēja panākt vienu bēgošu meiteni. Ceru vismaz, ka tev spēka un dūšas būs gana. Mēģināsi?
Nu labi, skaiti līdz trīs un vēl to pantiņu, ka esi brīvs. Es mukšu un atstāšu tevim vienu kurpīti.
Tu vēl par tām skumjām? Pagaidi, noķer vispirms, sāksim ar priekšspēli.