Dārziņš - kaut kā tā

...dažreiz pašnovērtējums ir tik zems, ka cilvēkiem nepieciešams kļūt nejūtīgiem, lai spētu ar sevi sadzīvot. Ja tev nepatīk kāda persona, tu vari no viņas aiziet. Ja nepatīk kāda cilvēku grupa, vari aiziet no viņiem. Bet, ja tu nepatīc pats, tu nekur nevari aiziet, turpat vien tu esi. Lai aizmuktu no sevis, tev vajadzīgs kaut kas tāds, kas padarītu tevi nejūtīgu, izslēgtu tavu prātu. Varbūt palīdzēs alkohols. Varbūt palīdzēs narkotikas. Varbūt palīdzēs ēšana – tikai, ēst, ēst, ēst. Ir cilvēki, kuri patiešām sevi ienīst. Viņi ir pašiznīcinoši, nogalina sevi pamazām, jo viņiem nav drosmes nogalināt sevi ātrākā veidā.
Mēs ejam uz bāru iedzert. Ko mēs satiksim bārā? Cilvēkus, kuri tāpat cenšas aizbēgt no sevis, tāpat mēģina kļūt nejūtīgi. Mēs iedzeram kopā, runājam par savām ciešanām un ļoti labi saprotamies. Mēs saprotamies lieliski, jo vibrējam tai pašā frekvencē. Mēs abi esam pašiznīcinoši. Vēlāk es sāpinu tevi, tu sāpini mani, - ideālas attiecības ellē.
(c) M. Rīzs