18 November 2008 @ 04:37 pm
 
1200.
Vipār, ja sāksim ar Pūci punktu sistēmu... Nezinu līdz kādai maucības robeži (vai nerobežai) tas mani novedīs, bet tam jau tas viss domāts - nedomājot dzīvot. Nu kaut ka tā, vai ne?

Daudz šodien par Igoru runājam. Nu, tas būībā ir mūsu (mans un Kristiānas) pēdējais visplašākais temats. Nedod Dievs viņu šovakar uz ielas sastapt (lai gan es nebrīnītos, ja viņa būs to visu saorganizējusi).
Tempju kafiju un pārdzīvoju pēdējās 3 dienas. Tas ir acīmredzams, sakat ko gribat, brīžiem šķiet, ka pārspīlētāja Pūce tikai tiešām redz, kas notiek un kā tas viss ātri izpaužas, labi vien ir, ka mēs vakar to Brieža vīnu izlakām un rokas un pieres sagriezām un saplēsām, man gan paliek slikti no asinīm un es neteiktu, ka tā apasiņotā lapele pie manas sienas mani iedvesmotu vai darītu priecīgu, ma drīzāk vemt gribas skatoties uz to, bet nu vismaz kaut kas (at)sākts. Es atceros 2007.