krāsainās pasakas
 
Jaunākais | Arhivētais | Draugi | Par sevi | Previous Entry | Next Entry

5. Maijs 2009

(bez virsraksta) @ 13:28

Skan:: Jim Sturgess, Joe Anderson - A Little Help From My Friends

tīri nejauši autobusā uzskrēju pamatskolas un vidusskolas klases audzinātājai, ar ko agrāk bija abpusēja ciestnevarēšana, apsēdos blakus un aizpļāpājāmies kā vecas draudzenes. ir tāda jocīga sajūta bet nevarētu teikt ka slikti. kā teļš, kas beidzot pārkāpis sētai un stāv blakus pļavas zālītē un nevar saprast - labi izdarījis vai nē :D ha, un pēc 3 gadu pārtraukuma atkal dzirdēju kko par savu itkā esošo harizmu.
viens būtisks trūkums gan ir - kkas ir sačakarējies un es vairs runājot īsti neprotu skatīties cilvēkiem acīs. bet pie tā tiek strādāts.

ir ir kkāds tas pacilājums. mauroju līdzi Across The Universe soundtrackam un cenšos darot vairākas lietas vienlaicīgi izdarīt visu ko vajag, ja tas neizvērsīsies par lielu bardaku tad laikam būs izdevies :D
 
 |  | Add to Memories  | Tell A Friend

Comments

 
(ir doma)
[User Picture Icon]
From:[info]modulis
Date: 5. Maijs 2009 - 23:21
(Link)
tātad agrāk konkrēti peilēji acīs :D?
[User Picture Icon]
From:[info]piixtulis
Date: 5. Maijs 2009 - 23:54
(Link)
nu tas pat likās pavisam nepieciešami :D
[User Picture Icon]
From:[info]koko
Date: 6. Maijs 2009 - 11:26
(Link)
Cik nu es tevi zinu, nekad tu tā īpaši neesi centusies skatīties acīs.. Tāds viltīgs skatiens, kas šaudās visapkārt, bet es jau tevi tikai nesen iepazinu - varbūt bērnībā tā acīs skatījies, ka cilvēkiem bail kļuva :D
[User Picture Icon]
From:[info]piixtulis
Date: 6. Maijs 2009 - 17:30
(Link)
jā jā, un es nevaru saprast kurš bija tas brīdis kad es sāku tā darīt un kāpēc. reizēm pat diezgan neērti liekas - itkā runāju ar cilvēku bet nav tā kontakta un tad ir kā runāt pašai sev :)