| |
[16. Sep 2010|21:40] |
| [ | kasete magnetafonā |
| | the knife- we share our mother's health | ] |
šodien gribēju izpalīdzēt draudzenei un izdalīt pāris labdarības akcijas flaijerus. šis stāsts nebūs par to, ka es noteikti nederu darbam ar cilvēkiem (jo izrādās man no viņiem ir bail). BET- piegāju vērmanītī klāt interesanta paskata tandēmam, sasveicinājos un nomurmināju kaut ko, kas izklausījās gana zolīdi, lai paņemtu to flaijeri no manis un nenolamātu par uzmākšanos. Pusmūža vīrietis, kurš nezin kāpēc izskatījās pēc trimdas latvieša (ak, neprasiet kāpēc tieši tā) man pajautāja, vai man kāds ir teicis, ka Dievs mani ļoti mīl?! Es atbildēju ar pārliecinošu protams! Un nākamais- viņš noskaitīja sazipotu lūgšanu un paziņoja man, ka Jēzus Kristus līdz ar lūgsnu ir ielaists manī un nu es tapšot glābta no automātiskas nokļūšanas ellē. Lieki piebilst, ka šāda Jēzus klātesamība manā godājamā personā izraisīja jocīgu pēc-sajūtu un gūzmu pārdomu, ko vēl pastiprināja lietus un sēdēšana Gaujā ar trīcošām kājām- ka tik pa durvīm neieveļas ludšijs drugs, kurš mani veiksmīgi ir izdzēsis gan no visiem sociālās saziņas portāliem, gan no savas brīnišķīgās dzīves.
Ak jā- audzējiet biezu ādu un neaizmirstiet lietussargu!
|
|
|
| Comments: |
Lietusargus neatzīstu principā :D | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}