šībrīža sajūta: pretty calm
skaņas: Vila un Greisas dialōgi.
vakarnakt skatījos tīri interesantu filmu, kur viena večiņa (nu viņa pati apgalvoja, ka tā ap 130) rādīja visai pasaulei vidējo pirkstu (šoreiz tiešā nozīmē). viņa staigāja pa māju kaila, daudz pīpēja un gandrīz vienmēr pabeidza savu sakāmo "es jau tāpat tūlīt miršu". vecene ar pautiem. tiesa, viņa gan nebija filmas centrālais tēls, bet mans mīļākais personāžs noteikti.
ārā beidzot vasara. būtu kaut mazliet metāla/papīra gabaliņu kabatā, varētu kaut kur aizlaist ar teltīm.
ārā beidzot vasara. būtu kaut mazliet metāla/papīra gabaliņu kabatā, varētu kaut kur aizlaist ar teltīm.