(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jul. 23., 2007 | 10:27 am

Es domāju. Un klusēju.
Un skatos kā lietus pil manā tējas krūzē, kas dziest uz palodzes. Dziest, atdziest, izdziest. Un nav vairs.

Tā arī cilvēks. Tā arī domas. Iemācīties vien pareizākās atcerēties un pārējās aizmirst. Kautkur gaitenī noklaudz durvis un kaimiņi drīz atkal nāks sūdzēties par pārskaļo mūziku. Es nedrīkstu atļauties. Šodien, vakar, aizvakar - visam parādījusies nepareizības piegarša.
Jāizlasa vēstules.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}