etoile - Dievs rāmi nosmej...

...enģeli mājās saucot.

Bet tie, kas pliek turpina vārīties savā sulā. Turpina satraukties par savām sīkajām neveiksmītēm. Turpina meklēt jēgu kaut kam... Un domā, ka tieši viņa unikālā personība ir tik ārprātā svarīga, ka... nu tā. turpinājumu uzrakstīt nevaru, tāpēc jāraksta vērleiz bez tik.

...un domā, ka tieši viņu unikālā personība ir ārprātā svarīga.

Es atradu savu melno kladi. Nē, ne dienasgrāmatu, bet kladi ar pārdomām, pierakstiem un citām (ne)radošām izpausmēm. Tā vismaz stav rakstīts pirmajā lapā. Atver tik melno vāku un redzi šo ierakstu. bet es nekad neatveru. Man nepatīk sākt no paša saķuma. Un nepatīk visu novest līdz galam. Pa mazam gabaliņam, pa vidu...

Iedomājos, ka atkal jāraksta melnajā kladītē nevis kaut kādā saitā... A bet tomēr nē. Rakstīt publiski (vai vismaz ar domu, ka tas tā ir) ir savādāk... Ne tā nopietni. Un tai pašā laikā nopietnāk vairs nemaz nevar.

Padomāju, kur rodas vājprātā gudrie un talantīgie 15 gadus vecie cilvēki? Dažus tādus zinu un... varu tikai apbrīnot... to, ka viņi tādi jocīgi sanākuši.