visus! visus! visus! nahuj! velns, kā man derdzas visa tā attieksme. es vairs nevaru to attālumu izturēt, un nevaru izturēt, ka man ir tik hujova un esmu mājās un viņš visu vakaru nevar neko sakarīgu pat pateikt un tagad aiziet tusēties. uz atvadām vēl tā debīlā pielīšana "oj redzēju tevi sapnī, tu man visu laiku esi galvā" bet es sēžu un histēriski kaucu. nolādētā vientulība.
klausos: |
belborn |