| ! |
[Aug. 10th, 2011|09:47 am] |
|
Nevariibas greeciigais spiets muus aptur pie putuplasta robezhas un gaida, kad mees staigaasim ar plikiem kraaniem, bet mums ir eerciigas cigaretes zobos un mums kabataa ir pacinja cigareshu pasniegshanai kaa balvu un es gaidu savu eerci ar sakostiem zobiem un cigarete no taa paliek tikai iisaaka, jo darbaa ir uguns padeviigaa naacija, kas kurina mezhus ar starplaikiem starp vilcieniem un cuukaam. Bet es nevaru diferenceet starp skaisto un apgaazto, jo daliiba mani nevar ievainot shajaa skatu burzmaa kaa taalskati uz visiem iespeejamiem muskulju virveejumiem un man nav nekas no peedeejaa skatu ierobezhotaaja, jo es dejoju ar juusu apokalipsi un visiem ievainotajiem ir manis zheel kaa peedu kraavumu uz jordaanas krastiem. Muus apcietina skaistos iezemieshu teerpos un baidaas par apgaazto skrundas lokatoru un dariishana man pirmo reizi izsauc skapja triiseeshanu un taisnos zarnu traktos manas apraktaas aprikozes skjiezh smieklus kaa trajektoriju cauri saulei un barikaadeem, ko man nepiederoshiem skandiniekiem ieberztaa putraimu greeda gavilee uz vindikaacijas manevriem, jo es nebiju gudriibas vazhaas, jo man nebija vairs tikai skaistais azotee, jo es biju uz vezumu vedis tikai skaisto un partizaanu riiga mani saspieda kulakaa un to es biju vedis ar tramvaju un diviem gaviljniekiem jokoties gribeetaajiem un tagad no stalazhaam man piebiedrojas jau kurbadi un aamuru vicinaataaji un veseris ir mans piektais gadalaiks un taisaas uzpirkt visus institucionaalistus, jo vinjiem nepietiekot skaidras noraades uz brezhnjeva stalaktiitiem, ko ar vaigu kaulu triicosho vicinaashanu mums izlokaas caur pirkstiem pateiciiba par mundieru zeltu un galvas tiesu paaraakie likvidatori bija muusu verandas jau iestigushajaa pravietojumaa sakalteejushi ziviis un mansards bija skurstenju piits ar baltu gvardi un sniegotie suntazhnieki greeciigi badiija manas zivis ar maizee izvaartiitu beku meerci un tas bija tas gulbju nopelns, kas ar bailiigiem pirkstiem mani izsvieda buteem grauzt atdotajaa saanielaa, jo man nebija manis pasha shajaa karaatavu maakslaa un es biju dezertieris juusu teeva armijaa un muusu neliidzenie gredzeni mums pleesa pushu saites un gribeejaas uzkaveeties veel nedaudz, jo es jau biju viendienniitis un gvelzu nieku putekljus kaa skalbe savaa pasakaa es biju uz mutes kritis cauri jumtam bridis ar netiiru zaabaku paari un skaistais priekshmets mani izsita no prieka apvaarshnja un taisiija gruveshus par partizaanu bagaato tekstu, bet nenoviidiiba mani veicinaaja ar grabazhu skaustiem un murminaashana man tagad buutiibu atdeva kaa skaisto no visiem ievainotajiem meemo skudru tarakaaniem izspindzeleetie un tagad man bija vairs tikai gaidiibas atlikushas un es biju uz redzes pariktes atstaats nelamaaties tik dikti kaa tas bija no maniem vainagotajiem burzmas maakonjiem atnjemts man bija vairaaki dzimtsaraksti ar izgrieztiem rokudzelzhiem un snaipereneem treninja somaa un garaas balustraades man vicinaaja galvas pagrieshanu preteejaa virzienaa, jo man nebija nekas no praataa skandinaat ieviistiitaa un tagadnes gulbji mani bija veicinaajushi pamosties, jo taa tiem bija manas gruutaas seerdienes atgaadaatas uztura bagaatinaashanai un tas jau bija nolemts, ka nomushiitie skandinieki mani nekad veel nevarees aizstaaveet pret perturbences mokosho neesamiibu un es biju starlight kapteinis un mums nebija nekas no piesoliitaa cigareshu kjiimiskaa un tagadnes skropstas bija muus izsitushas no ierindas un es nevareeju to verbalizeet kaa gadiijuma rakstura noniecinaashanu, jo tas bija manas nopelniem bagaataas kundzes dariijumu sarakstaa, ko es biju atshuvis ar gvelzhshanas diegiem un diegs kaa praata struktuuras pamatsastaavs bija muus violetos mundieros pa majoneezes sienaam izsmeereejis, jo es nebiju uz jums dusmiigs par paaridariijumu, jo manas sienas klaaj biezs aizkars, bet pamestaa ruupniica ir kuuposhs citrons, kura airos juus beernishkjiigi vaimanaajat par paaridariijumu kultuuru un skaitaat pantinju par miermiiliibu, kad apkaart ir tikai redzes barani un drosme shkjauda savu sifilistisko nomaaktiibu un muusu balliite ir skanju pilna un daudz mums nenaak paliigaa, jo mees uz jumta sitam miiksto. |
|
|
