es nekad neesmu sevi uzskatījusi par īpaši gudru un atjautīgu, bet pēdējā laikā šķiet, ka mans prāts , mana izpratne par lietām ir kaut kur pazudusi.
es nespēju ar to samierināties, reizēm gribas kliegt no savas neizpratnes, aizmāršības, neziņas un apjukuma. pat guļot, es uzmostos un mēģinu atcerēties kādu citātu no grāmatas, vārdu angļu valodā, gleznas nosaukumu vai autoru.
šodien, pirms trim stundām es sabruku. ne tikai garīgi, bet arī fiziski mani pārņēma vispārējs vājums, nespēju piecelties no gultas. man ir bail.bail no sevis, no citiem. bet es negribu dzīvot savā kokonā. man tikai jāuzkrāj spēki- "jāuzlādē savs tamagočī", un viss būs labi.
es nespēju ar to samierināties, reizēm gribas kliegt no savas neizpratnes, aizmāršības, neziņas un apjukuma. pat guļot, es uzmostos un mēģinu atcerēties kādu citātu no grāmatas, vārdu angļu valodā, gleznas nosaukumu vai autoru.
šodien, pirms trim stundām es sabruku. ne tikai garīgi, bet arī fiziski mani pārņēma vispārējs vājums, nespēju piecelties no gultas. man ir bail.bail no sevis, no citiem. bet es negribu dzīvot savā kokonā. man tikai jāuzkrāj spēki- "jāuzlādē savs tamagočī", un viss būs labi.