Kalvītis beidzot parakstījis to fakino robežlīgumu, es, savukārt, beidzot pabijusi baseinā un saķērusi kaut kādu saaukstēšanās sākuma stadiju, jo nedaudz niķojas mandeles, nemitīgi šķaudu. Bet ņifiga, neslimošu, tad ta īstais laiks būtu. Kaut gan daudzi, siltajam laikam pēkšņi sākoties, ir saķēruši i bronhītus, i laringītus. Bet vismaz pēc peldēšanas jutos lieliski. Veikalā uzskrēju vecajam perdelim, Ričardam. Pēdējoreiz viņu redzēju pirms viņš, maita, bija aizbraucis uz Jaunzēlandi. Tā neko, pilnīgi sāka pietrūkt pamatskolas, kad viņš un vēl daži mani par pončiku saukāja. Kāpēc? Zināja, ka neapvainošos. :) Tā nu daudzas skolas laiku draudzības paplēnējušas, žēl jau, bet ko darīt?