ne tikai tā. -

Daži man saka "bēdz prom, brauc prom. padzīvo." ja es būtu vīrietis, es teiktu - nē, es vēlos palikt latvijā, jo šeit ir skaistas sievietes-. Tā jau ir, bet es neesmu ne vīrietis, ne ar skaistumu vien pietiek. Reizēm tiešām šķiet, ka es kaut kur citur iederētos vairāk kā šeit, jo liekas, ka pa šejieni es tikai maldos. Bet patiesībā jau tā visa ir tikai muļķīga aizbildināšanās, jo mēs visi vēlamies bēgt. bet uz kurieni aizbēgsi? Atliek iedzert, aizmigt, pamosties un domāt, ka viss tomēr būs labi, kad pāries galvassāpes. Man patīk iedomāties, ka nejau es meklēju kaut ko citu, bet tas "kaut kas cits" meklē mani. var jau būt, ka muļķīga utpiska dzīves uztvere, bet ja nu? Un tad es ceru, ka atradīs. Vienmēr nekas nav labi, no rīta baložu par daudz uz palodzes, traucē gulēt, bet mums arvien ir putni, tie mani pamodina agrāk, lai varu sajust rīta sauli uz vaigiem. Nepatīk lietus? bet vai mums patīk izkaltusi zāle un novītušas puķes? arī nē. Tad kas ir labi, un kas ne?
Bet man pēc divām dienām būs gados acīte, vai kaut kas mainīsies? Nē.