Man no rītiem ir tik grūti pamosties. Esmu sevi tik ļoti pieradinājusi pie naktīm un desmit vai vairāk stundu miegiem, ka tagad manas astoņas šķiet kaut kas pavisam maziņš. Bet tas jau ir tikai sākums. Ir vajadzīgs tikai jauns ritms un jaunas laika maiņas. Un ir ļoti lieliski, ka jau sešos no rīta ir tik ļoti gaišs. Līdz ar visu dabu mostos. Miglainām un tukšām ielām. Melnu kafiju un pieklusinātu radio fonā. Tādi mazie rīta mirkļi. Kad iemācīšos piecelties agrāk, varbū pat spēšu apvienot visu ar kādu staipīšanos un izlocīšanos.