Mums netaalu no maajaam ir gruutnieciibas konsultaacija. Nu vairaak jau kaa pretgruutnieciibas konsultaacija. Vopshem klusa un diskreeta, bet abortu kliinika.
Katru riitu bik peec 7iem es eju garaam, un aina parasti ir viena un taa pati – uz trepeem seezh meiteniites. Taadas ap 17-25. Reti vienas. Parasti ar draudzeni vai maasu. Citreiz arii jaunietis kaut kur netaalu miinjaajas. Neviens nerunaa. Visiem taads drusku nolaists, iekshup veersts skatiens. Var tikai iedomaaties, kas tajaas galvaas iekshaa daraas.
Un reizeem paari ielai pretii staav veel viena vai divas sievietes, drusku vecaakas, daudz zvana pa mobiilajiem telefoniem un dala garaamgaajeejiem lapinjas. Reiz pat esot ar plakaatiem staaveejushas. Tip ‘abortiem – nee’. Bet vinjas naak veelaak, tad kad taas no trepiiteem jau ir iekshaa. Un labi, ka taa.