| |
[Aug. 31st, 2008|05:23 am] |
Es nekad nebiju speciāli tiecies uz to, lai nonāktu šajās vietās. Es esmu dvēseles lidotājs. Skursteņslauķi dara savu darbu uz skārda jumtiem, bet kaķi naktīs klaigā kā elles radības.
Pie viņas ir tik mājīgi un ērti, es mēdzu palikt pie viņas un klausīties viņas bezmērķīgajā pļāpāšanā līdz pienāk nakts un viņa aizmieg man blakām. Un turpina runāt miegā, kaut ko murgo. Bet es pieeju pie loga un aizsmēķēju. Mēness veldzē. Un tumsa nomierina. |
|
|
