| tāpat vien |
tāpat vien | 25. Mar 2003 @ 09:59  |
|---|
Vientulība... Cik daudz izteikts vienā vārdā. Vientulība. Cik savada sajūta. Cilvēks var būt vientuļš ļaužu pūlī, ģimenes lokā, vienatne ar mīļoto cilvēku. Vientulība – tas ir īpašs dvēseles stāvoklis. Ja tu sajūti vientulību kaut vienreiz tā paliks ar tevi uz mūžu. No vientulības nevar aizbēgt, nevar noslēpties, vientulība vienalga tevi atradis. Vientulība – tas ir kā maza sava pasaulīte. Dažreiz tu vēlies palikt viena, alksti pēc vientulības, sapņo par vientulību. Tas ir veltīgi. Nevajag. Vientulība nekad nenāk viena. Vientulības galvenie pavadoni ir skumjas, bēdas un sāpes. No vientulības bezjēdzīgi bēgt. Vientulība ir mūžīga. Vientulība var novest līdz izmisumam. Dažreiz šķiet ka vienīgais glābiņš ir nāve. Bet var būt arī pēc nāves vientulība tevi atradis un būs ar tevi, kļūs par tavu visuzticamāko pavadoni, pastāvīgo un nemirstīgo pavadoni. |
Cilveeks piedzimst viens un nomirst viens. Un taadeelj vientuliiba nav nekas iipashs. Staavoklis, kursh cilveekam savaa zinjaa ir dabisks.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/1005/330) |
| From: | marla |
| Date: |
25. Marts 2003 - 13:05 |
|
|
|
|
(Link) |
|
Kāpēc tad cilvēki cenšas atbrīvoties no vientulības ja tas ir tik dabiski?
Cilveeki (imho kaadi 95%, mani pashu arii ieskaitot)baidaas, ka ir paaraak vaaji, lai buutu vieni.
vientuliiba... vienatne... vienpatiiba... tie ir tik dazhaadi jeedzieni...
un vientuliiba laikam nav taa, ko mees veelamies... vientuliiba parasti ir piespiedu kaartaa
vienatne.... tas ir tas, peec kaa mees dazhreiz ilgojamies, atrodoties milziigaa cilveeku puulii, gjimenee, ar cilveekiem, kas nav _muuseejie_
tachu ja mees ik pa laikam nejustos vientulji, vai mums buutu iespeejas padomaat, pamezhgjiit savas peleekaas shuuninjas un varbuut kaut ko arii izdomaat???
| From: | krix |
| Date: |
27. Marts 2003 - 12:47 |
|
|
|
|
(Link) |
|
es esmu vientulja. vienmeer esmu bijusi un, visticamaak, taada arii palikshu. vientuliiba ir mans glaabinjsh un mana nelaime. vientuliiba padara mani briivu un sasien savos valgos. vientuliiba man traucee kontakteeties ar citiem un ik pa laikam pieprasa cita cilveeka klaatbuutni. vientuliiba aarstee manas saapes un ceert jaunas bruuces, bet taas gan - mazaakas (ierastaakas?). taa mani dzen uz priekshu un atstaaj aizmuguree. bez vientuliibas es nebuutu es. es no taas nebeegu. es sapluustu ar vientuliibu.
vientuliiba beidz mani nost. jebkur juutos vientulja. ok varbuut ir bijushi iznjeemumi kad neesmu jutusies vientulja, bet tad uz iisu iisu briidi,.. vientuliiba apeed mani...
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |