Interesanti, ka, runājot ar cilvēku pa telefonu, mēs bieži vien pat nenojaušam, kur viņš atrodas, kā ir ģērbies, ko tajā brīdī dara..
Bet gadās tā, ka runā, runā, runā ar kādu pa telefonu, soļodams pa mazpilsētas ielu un gandrīz vai ar pieri ieskrien tai pašā cilvēkā, kurš otras klausules galā! Nu ne gluži ar pieri, bet nemani viņu tiktāl, kamēr viņu ieraugi seju pret seju. :D Tā man šodien gadījās satikt savu skolotāju! :) Smaids un smiekli! :D

/InGa