man bija tāda sajūta vakar teātrī, ka ēdu apelsīna bērniņus, divas stundas no vietas. vainas sajūta pēc tam visās iekšās. tik piekasīties vien gribējās, bet nevar jau tā, bija jau smuki apģērbti, smuki runāja, smuki kliedza, feini. atlantīdu gan nekādu man jaunu neatklāja. bet katru dienu jau nevar :) (piedod, ka piespamoju tādu ūdeni)