Daudz laika vienību pazudušu kopš es te ko ierakstīju. Kopš man vispār gribējās kaut ko rakstīt un rakstīt tā, lai tas sasniegtu kādu citu, ne tikai to, ko saucam par bezapziņu/zemapziņu. Sajūtu kā pirkstos pamazām ieplūst karstuma vilnis, tad pamazām atskāršu, ka vispār ir silts. Vajag svaigu gaisu. Atveru balkona durvis. Ir 22:22, es ēdu graudaino biezpienu, fonā The Smiths. Pirms klab.lv apciemojuma izplānoju rītdienu bibliotēkā, un ja man kāds uzdos jautājumus, iešu uz mīlīgo kafejnīcu ļoti ilgi dzert tēju un runāt ar sevi kladē. Nopirku zobu pastu bez fluora un sls. Gribu, lai man nogriež matus līdz pleciem un gribu eikaliptu košļājamo gumiju. Un vēl man nav domu, ko rakstīt publiski. Un es gribu rakstīt teikumus, kuros punktu vietā lieku ''un'' un tā turpināt kādu rindkopu un es kino redzēju lielisku filmu ''Dienu Putas'' un es atradu Antuānu Rokantēnu sevī, varētu teikt, ka viņš ir mana ēna, un uz veselību, un mani zaļie miskastes maisi ir ar kumelīšu aromātu, un tas ir tik savādi, tik pat savādi kā ''Esoteric Agenda'', un es atskārtu, ka absolūta brīvība nozīmē neko, un ka no tās nav jēgas un tāda neeksistē, nekas nav brīvs un tas ir savāds jēdziens, un es jūtu miega pazīmes, negulētās naktis nu jau ir pagātne un es mīlu rīta dvesmu, un man patīk spotify reklāmas, bet vairs nav interesanti divas pēc kārtas, un manī nav pārcilvēka un es rītdien neapmeklēju mācību iestādi, kā jau nopratāt un nokārtojiet laikus pasi!
Current Mood: |
 tired |