Es Tevi atkal apburšu.... - Kas tā dara?

Ielogojos savā kontā iekš oho.lv. Apskatos interesantas ziņas, bildes un komentārus un še ku redzējies - atnāk vēstule ar tādiem iebīdītiem tekstiem, ka es, kaut samaitāta bez gala un malas, apstulbu. Nu ko, dodu pretī kaut ko samērīgu, ar domu - moš ieraudzīs līdzīgu, atšūsies, bet nē, kur nu, sāk jau māt ar galvu, sak', vecā, lieta darāma tagad, nepļurksti pa velti un živai. Un tad nu uznāca dusma - vot jau iesākumā pie a la profila info rakstīts, ka aizņemta uz atlikušo mūža daļu un visādi citādi iepazīstās tik priekš tādas pļāpāšanas, bez nopietniem nolūkiem, a tev te viens savu tā teikt locekli aš virsū met - nu kur vēl var piesieties. Ņēmu un piegānīju šam dvēseli, tagad pašai prieks /ļauni smiekli. Tas bij tā teikt ievads īsai domai par faktu, ka man ir žēl tos, kuru mazvērtības kompleksi liek izvirināt savas bikšu priekšas katrai un gaidīt, kamēr kāda pavilksies. Fuj. Eju cept kartupeļus!