"Mēs esam ieguvuši brīvību, bet kaut ko ļoti vērtīgu pazaudējuši - nacionālo kopsajūtu. Nu mēs ejam viens otram garām kā partiju ļaudis un nespējam viens otram vairs uzticīgi pieiet klāt. Ak, mēs nezinām, cik dziļi šī neuzticība apkauno attīstītu cilvēku sabiedrību. Tā ir tumšu un aprobežotu ļaužu iezīme, kuri vienmēr un visur baidās, ka viņi netiek piekrāpti, tāpēc ka vāji saprot lietas un cilvēkus. Šī neuzticība apkauno mūsu gaišo un izglītoto tautu. Mēs sen jau smejamies par zemnieku, kurš, Rīgā iebraucot, iešuj savus divdesmit rubļus aiz oderes, jo visur viņam spokojas priekšā blēži. Bet pirmoreiz uz plašās tautas politikas skatuves mēs uzejam ar to pašu sajūtu, ar kādu mūsu vectēvi iebrauca Rīgā."

Kārlis Skalbe. Mazās piezīmes. 1917. gada jūnijā