ne tikai tā. -

Džerom.
Lai Tev tur skaisti, citos medību laukos. Domāju, ka tagad Tev vairs nav jāraud un Tu atkal vari skriet. Tas nekas, ka es leju gaužas asaras ik mirkli, kad neviens neredz. Tu neskaties, es zinu, ka tagad atkal esi laimīgs, kā tajos mirkļos, kad joņoji pāri plašajiem laukiem jaunības gados. Šodien Tev par godu spīd saule.
Atceries mūsu bērnības rotaļas? Mēs izaugām kopā. Tu vilki mani aiz bizes pa grīdu, biji līdzās un ļāvi sev pieķerties, kad viena pati sīkulīte mājās skatījos šausmu filmas, Tu skrēji tik ātri kā vējš un reiz uzdauzīji man zilu aci. Tu mūs sargāji no zagļiem un čigāniem, Tu mūs mīlēji un vienmēr, kad atgriezāmies no skolas, Tu smaidīji. Kaut es varētu zināt, kā Tu tagad jūties.
Piedod, ka reizēm mēs Tevi aizmirsām mājās, ejot ar Tevi staigāt, piedod, ka tik bieži pazaudēju Tavu siksniņu parkā, piedod par reizēm, kad bļāvu un dusmojos bez iemesla. Piedod par visu, ko var. Bet man šķiet, ka Tu jau esi piedevis...
Vai Tu esi jau saticis vecmāmiņu? Un Mīci? Un vai Tevi sagaidīja Basra?
bet vienu es zinu noteikti, tu drīz uzmeklēsi Bosiku un jūs atkal būsiet viens otram.
Ir tik daudz, ko domāt un ko varētu teikt. Bet laikam jau pats svarīgākais ir, lai tev ir labi. Tavas mocības ir galā.
Es nekad neaizmirsīšu, cik daudz Tu man esi devis un kā esi mani mīlējis. Un es Tevi.
Paldies, ka biji.

Es tevi mīlēju, mīlu un mīlēšu.

Tava Līna.