100 baltas dvēseles mani vakar pacēla un iepludināja baltā mākonī, kurā peldu vēljoprojām, un daži mazie nenovīdīgie cilvēciņi ar savām prastajām mutītēm un dvēselītēm mēģina mani novilkt lejā, bet vēl viņiem krietni jāpapūlas. Es peldu. Un dvēsele ir tīra, balta un laimīga.