ne tikai tā. -

nē, nu nav jau tā, ka es nevēlētos neko rakstīt. vienkārši ir tā, ka kaut kā ne tā kā nenāk. un tā. ja man jautā, kā man iet, es raustu plecus un muļķīgi smaidu, jo to es vislabāk pieprotu. jo, bet, taču tā arī ir, ka es nezinu un nav par ko raudāt, tāpēc jāsmaida. nu darbs kā darvs, bez algas un tā tālāk. skola kā skola ar sienām un nepatīk. un mīlestība? jēj, tajā vien es varētu dzīvot. nu re, nav jau tā, ka man diži visu laiku kaut kas mainītos. jo man saule spīd tāpat kā visiem citiem un jā. mēs nospēlējām izrādi spīķeros, bet ballīte man galīgi nepatika, jo mūzika bija fuij fuij fuij, bet nekas, naktī uzmeisterotās vakariņas bija lieliskas un vispār, kad Viņš manis dēļ steidzas un ierodas, viss ir skaisti, pat piedūmoti spīķeri bez cilvēkiem. :) aī. māsa atbrauca no turcijas. jēj. vēl es esmu apslimusi, tas nav jēj. bet nekas.
atā.