mūslaiku odiseja
« previous entry | next entry »
Apr. 17th, 2006 | 06:29 pm
grieķijas kultūras ministrijas ierēdne, kas man jāsatiek, lai noslēgtu senus rēķinus, ierodas darbā pēc vienpadsmitiem un pazūd pirms diviem. turklāt viņai ir pusdienlaiks. zvani, kad gribi, nāks pēc pusstundas. uz labu laimi klīstu pa karsto ielu labirintu, domās sasmalcinot šo ierēdni pirmvielās.
mani vairs neinteresē muzeji un pieminekļi. es vēlos tikai vērot atēniešu drudžaino ritmu, plūst visam līdzi, atslēgties, iesūkties šai visā, bet man nekas nesanāk. man sāp kakls, samaksa par peldēm aukstā ūdenī, drausmīgi nāk miegs, loģiskas naktsdarba sekas, mani māc vispārējs vājums, un es pamanu, ka pilsēta ir kļuvusi smacīga, turklāt laiks skrien.
mani vairs neinteresē muzeji un pieminekļi. es vēlos tikai vērot atēniešu drudžaino ritmu, plūst visam līdzi, atslēgties, iesūkties šai visā, bet man nekas nesanāk. man sāp kakls, samaksa par peldēm aukstā ūdenī, drausmīgi nāk miegs, loģiskas naktsdarba sekas, mani māc vispārējs vājums, un es pamanu, ka pilsēta ir kļuvusi smacīga, turklāt laiks skrien.