Vēlos iesūdzēt savu gudrības zobu. Divas nedēļas atpakaļ, tas beidzot izlēma sākt augt. Sākumā jau liekas – nekādas problēmas. Nedaudz smeldz – štrunts. Bet paiet šī divas nedēļas un kas notiek? Sajūta, ka puse no mutes ir sarauta lupatās. Ne ko tai pusē nevar ēst bez asarām, galva nepārtraukti sāp, pat gulēt ieiet ir grūti. Nu dien nesaprotu par ko šāds Dieva sods? Ko esmu tādu izdarījusi? Es taču neesmu slikts cilvēks. Regulāri ziedoju asinis, Rimi veikalos pie kases ziedojumu traukos atstāju sīknaudu, dzīvoju saskaņā ar luksoforu noteikumiem un vispār esmu super. Bet, nē. Kāds izdomā cilvēkiem radīt gudrības zobus ap gadiem divdesmit. Un kāpēc? Tikai tāpēc, ka visticamāk tie tāpat būs jāizrauj. Grrrr.... Kur dzīves taisnība?

Vēl tikai vēlos pieminēt – šodien elpināju Anniņu. Pasākums super. Bez smiekliem neizpalikt.