manas modrības hronikas

viens mirklis, un tika daudz jau ir pateikts, izdarīts, pat skatiens virsū, vai izvairīšanās, tas viss liecina par tavu izvēli. nav nozīmes vai tu to apzinies , vai nē, kas izdarīts izdarīts. un vairākumos gadījumu, būtu darījis pavisam citādāk, bet neviens vēl nav spējis pagriezt laiku atpakaļ, ir tikai mēģināts, un tas, ka mēģinām, pierāda to, ka gribētos, gribētos, lai būtu bijis pavisam savādāk. bet varbūt neko nevajag izvēlēties? varbūt nesūdzēties, nenožēlot, atcerēties to ,kas bijis, un kas bijis -ar to skaistāko. jo ikviena izvēle, kaut viens solis izdara izvēli, un ja ikreiz izdarot nepareizi ,gribēsim to visu pagriezt atpakaļ, vai nebūs nožēlojami, jo neviens no mums taču nezin, var tikai nojaust ,kas sagaidīs aiz mājas stūra, pie kafejnīcas, vai šovakar būs zvaigžņu lietus, un vai es uzvarēšu loterijā? pārliecība uz visiem simts -tas ir pārākā pakāpē. jā, it visiem ir izdevies pareģot vai šodien līs, vai ,ka vakariņās būs frikadeļu zupa? bet vai pareģojot un pasakot to, vai varētu apzvērēt pie vis dārgākā, ka patiešām tā būs? varētu?


un es gribētu iestādīt kastani