Vakar daudz domāju par edgaru, neko tā arī neizdomāju, nē, varbūt pat visu līdz galam, neko daudz nedomājot (īsti nesaprotu, ko es ar šo gribu teikt, visticamākais, ka neko).
Varētu jau uztaisīt baigo domu caureju vai kārtīgu incoming par visu šito sūdu, bet, aiii, ai nu lai, vai nav pofig? Man ir.

Tātad, esmu bri-bri-bri-brīva tā arī nekad neesot bijusi aizņemta. Nū, es nesūdzos, es tikai konstatēju.

Manā dzīvē nekas nemainās, ja neskaita vakardienas dzirdēto apņēmību atbalstīt Gruziju ar gruzīņu vīnu.