surrender -

šausmīgi negribu pildīt mājasdarbus. skolotājiem nav sirds, uzdodot vēsturē eseju, aizpildīt darba burtnīcu un sagatavoties kd ģeogrāfijā, ķīmijā prezentāciju, fizikā kontroldarbu iekš uzdevumi.lv un iemācīties vēl dzejoli no galvas. fak jūuuuu. un man ir 3 dienas laika, lai to izdarītu, pēc tam uz rīgu, tad 2. novembrī uz koncertu iztrakoties (jā, man tik pat kā 2 nedēļu brīvlaiks), tad atpakaļ un es būšu nāvīgi nogurusi pēc 3h kratīšanās busā lai kko pēc tam pildītu.

bet vispār es ļoti gribu uz rīīīiiiguu.
nomainīt vidi uz kādu laiku. apnicis man kkā šeit. nevaru braukt līdz 4dienai, jo 3dien sīkais jāsavāc no dārziņa un kādas 2h jāpieskata. tas reāli visu nočakarē -_-
jsgfjhsdgfdhgfjsfjhkdshfjdhsfjdsgfj.
tas nekas, ka man tur nebūtu ko darīt. bet prom no senčiem un brāļa būtu aaaaaaaaahhhhhh. nebūtu katru dienu jāklausās viņa ķērkšana un niķošanās, reāli nervus noēd. un senči visu laiku audzina, tāda bļaustīšanās pa mājām sanāk. gribu prom no tā visa.
bet no otras puses.. tur arī nekāds dižais miers nebūtu, atvilktos opis no darba un atkal savus dzērājmurdziņus spertu vaļā. bet nu paciešamāk it kā.


ai, man tagad ļoti gribās kādu apskaut no visa spēka un nelaist vaļā. gribās apvīties ap kādu un tā kādu stundu sēdēt.
bet visi mani totāli atšuj, lol.
apskauju mammu, pēc pus minūtes viņa tāda- "nu labi, pietiek, kas tev uznācis?"
apskauju sīko - "nu māaaasāaaaaaa!!" - un aizbēg.