Mazliet norima mans melanholiskums, skumju vilnis un tamlīdzīgi šiti. Vajadzēja tikai sākt mācīties. Nosolījos neļaut sev vairs tā uzvesties, nu galīgi nebija labi. Es taču māku priecāties par dzīvi. Tad kādēļ notiek tāda tizlošanās? Nezinu, man nejautājiet.

Jāsaplāno budžets, tuvojas Ziemassvētki, kartiņu rakstīšana, dāvanu saiņošana, Doma laukuma apciemošana. Pagājušajā gadā tur viss smaržoja pēc piparkūkām, pīrādziņiem un karstvīna. Ak vai, kā patikās!