| būt-/bij-ība |
[6. Aug 2010|20:54] |
Tā vien liekas, ka strādāju visu laiku, un tad kad nestrādāju, ir atpūta, lai gan ir doma, ka tik un tā ir jāstrādā. Savā ziņā te laikam būtu derīgāks darbs no deviņiem līdz pieciem, ar konkrētām robežām, ko un cik daudz darīt un smuki atķeksēt. Tā gan nav. Nezinu, vai arī tā būtu labi. Tikai to, ka tā būtu vieglāk.
Bet tā - 2 mēneši intensīva darba, dāņu valodas sasparošanās, neprātīgi maz filmu, nemaz nerunājot par grāmatām. Bet ir labi arī tā. Nu, gandrīz labi. Bet nav par ko sūdzēties.
Lai gan - varētu sūdzēties par to, ka tik ļoti ir pierasts un iemācīts neko negribēt, un tad, kad pēkšņi kaut ko drīkst gribēt, nevari izdomāt, ko gribi, jo bez visa it kā var iztikt. |
|
|
